Sirdi kausējošā dzintara rudens brīvdiena. Jūtos mammas Latvijas mīlēta, saņemot tik krāšņus četrus gadalaikus vienā kalendārā. Lūdzu meitai valstij mīlestību mācīties. Ko Liepājai? Tavs prāts lai notiek!

Portāla redaktors man pārsūtīja "irliepaja" adresētu elektronisku vēstuli, kuras autors meklēja iespēju iegādāties grāmatu "liepājiņa". Nu, pēc viņa veiktā pasūtījuma tāda ir vairs diviem pircējiem grāmatnīcā "Valters un Rapa". Tad divu gadu laikā izdevuma tūkstoš iesējumi būs izdāvināti un izpārdoti. Paldies visiem! Grāmata guvusi ne vienu vien uzslavu. Pēc pilsētnieku ieteikumiem tai piešķirto pašvaldības balvu "2011.gada liepājnieks" – "par jaunu, mūsdienīgu skatu uz Liepājas arhitektūru un sabiedrības iesaisti tās mūsdienu objektu vērtējumā" – uzskatu par itin visu dalībnieku nopelnu, tāpēc sudraba piespraudi, diplomu un "liepājiņa" eksemplāru uzdāvināju Liepājas muzejam. Vairāk nekā 100 liepājiņieku izdarītajam atzinību izteica arī Latvijas arhitektūras 2012.gada labāko darbu skates nacionālā žūrija par "jaunu ceļu meklējumiem arhitektūras un pilsētas aprakstīšanā un attēlošanā," norādot, ka neparastais iespieddarbs stiprinājis un attīstījis Liepājas identitāti.

Apvaicājusies par iekavēto interesi, uzzinu, ka puisis rakstījis no nebrīves, kur pieejamajā internetā lasa "liepājiņas" virtuālās publikācijas. Tās uzrunājušas.

"Esmu nelabojams Liepājas patriots. Šī pilsēta man ir kas vairāk nekā vienkārši dzīvesvieta. Kad esi tanī vidē, kura ir tuva tavai dvēselei, tā jau automātiski baro ar nepieciešamo enerģiju. Tu izej lietainā svētdienā pastaigāties pa Vecliepājas tukšajām ielām un jūti pilsētas dvēseli. Tas ir tas, ko ikdienā neredz un nedzird. Tāda iespēja man bija, kad dzīvoju Liepājā. Pašlaik man nav iespēju atgriezties. Taču dvēsele vienalga prasa dienišķo emociju devu, ko iespējams uzņemt, esot tur, Liepājā. Tad nu vienīgais veids, kā daļēji smelties šo sajūtu, ir grāmatas."

Ieslodzījumā esoša bijušā liepājnieka vaļsirdība pārplūda pašai asās domās par mums – brīvību baudošajiem. Kā mēs novērtējam Liepājas dāsnumu? Vai pietiekami dodu pretim? Ko tu? Vismaz drukātu atzīšanos jūtās svešvalodā uz sienas, krekla vai krūzes?

No aktīviem, prasīgiem un mūsdienīgiem iedzīvotājiem teju iztukšoto pilsētu tās varas grožus viltīgi sagrābušie neprašas piepilda ar vecmodīgu viltus mīlu. Kā pastkastīti ar reklāmas makulatūru, kuras kaudzē gulst medainā avīžpapīrā pārvērsta katra liepājnieka nauda – lai vienmēr būtu mākslīga saule. Kā "krutu" spogulīti gadu gadiem nelabiekārtotās pludmales sejā – LIEPĀJA. Kā zaļi sarkanā karoga bantīti pāri kārtējo izrādīšanās svētku sviestam, ko tauru un bungu maršā atlikušajiem mums smērē uz raupjās ikdienas maizes. It kā jaunu skvēru, it kā Jauniešu māju. Virkni par svešiem līdzekļiem formāli realizētu būvdarbu, būvdarbu, būvdarbu.

Bet. Ja atpogā Lauvas Liepiņa masku? Lai ielūkotos "liepājiņa" līdzautoru dzīvēs un viņu aprakstīto objektu likteņos, piemēram! Ilggadējā un sirsnīgā Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna brutāli un necilvēciski no amata aizkulisēs padzīta kā pareizās partijas "nodevēja", par stipro un darbspējīgo Bērnu mākslas skolas vadītāju Ilzi Elizabeti Rasu audzēkņu acu priekšā izņirgājas laikam netiesiskas valsts laikam nepieskaitāma amatpersona.

Darba vietas mainījuši septītā daļa rakstošo liepājiņieku, daži nopelnījuši darba devēju rājienus. Lielveikali "Kurzeme" un "Baata" arvien tirgo pilnīgi jaunas un īstas humpalas, dzīvojamo ēku rajoniņš "Rietumu krasts" no neapdzīvotā un nepabeigtā stūra lūp, daudzdzīvokļu nams "Alejas dārzs" tikai tagad uzmanīgi ver durvis, "Rokkafejnīcu" – pārdod, komplekss "Māja" – izsolīts. No Tirgoņu ielas izvākušies vairāki veikaliņi, Jāņa iela ilgi stāv uzrakta, kā vairums pilsētvidē sliktai salikšanai lemtās betona bruģa ietves. Kinoteātrī "Balle" skatītākie turpina būt lētie vai tukšpauru pieprasītie seansi, kādreiz gardēžu iecienītais restorāns "Pastnieka māja" cep šampinjonus pat meža sēņu sezonas zenītā. Jā, beidzot ceļ koncertzāli "Lielais dzintars"! Ķīlu "uzvarai" nākamajās pašvaldību vēlēšanās no mūziķu sviedriem un metalurgu asarām.

Nekompetence, nesekmība, negods, neskaidrība, netaisnība, nevienlīdzība, nekaunība, nežēlība un citi "ne" dirn sabiedriskās vadības krēslos, dvēseliskums – cietumā. Mēs noskatāmies, kā mūsējos sit, noklausāmies, kā mums melo. Tēlojam līdzi vai nejūtam neko un nerīkojamies. Kas mēs esam par cilvēkiem? Zaķpastalas.