Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi skatīt „Brīvprātīgā darba veikšanas likumu”, lai apkopotu un saskaņotu viedokļus, tiek veidota darba grupa.

Pagājušā gada pavasarī aktualizējās jautājums par Valmieras Novada fonda brīvprātīgās grāmatvedes darbu, jo VID piemēroja sodu, tika saņemta informācija arī no baznīcām un citām NVO, kur Darba inspekcijas pārstāvji pieprasa pierādījumus, ka brīvprātīgais ir attiecīgās organizācijas biedrs (lai gan neviens normatīvais dokuments to nenosaka).

Tas lika pieņemt lēmumu, ka tā turpināt šajā valstī vairs nav iespējams. Mēs, trīs Reformu partijas deputātes – Inga Vanaga, Inese Lībiņa – Egnere un es – uzsākām sarunas ar Latvijas Pilsoniskās alianses direktori Rasmu Pīpiķi un politikas koordinatori Intu Šimansku par tiesiskā regulējuma nepieciešamību.

Visas vasaras garumā tika uzklausīti un apkopoti organizāciju ieteikumi. Rudens pusē likumprojekts bija gatavs. Tad sākās politiskais process – likumprojekta saskaņošana ar ministrijām un kontrolējošām iestādēm. Es personīgi tikos ar 22 ierēdņiem, uzklausīju viņu ierosinājumus, saņēmu atzinumus.
No visu ministriju pārstāvjiem tikai diviem mirdzēja acis, runājot par brīvprātīgo darbu, jo viņi paši to savā dzīvē bija darījuši.

Ar ļoti lielu prieku iepazināmies ar NVO brīvprātīgo darbu un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas darbu, kur brīvprātīgais darbs ir daļa no mācību procesa, un jaunieši iegūst nozīmīgu pieredzi, kā arī dokumentu, kā apliecinājumu tam.
Kādēļ nepieciešams atsevišķs likumprojekts? Saskaņā ar šodien pastāvošo normatīvo bāzi, brīvprātīgais darbs ir iespējams biedrībās un nodibinājumos, to paredz „Biedrību un nodibinājumu likums”, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs brīvprātīgo darbu var veikt jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, jo to paredz „Jaunatnes likums”.

Taču, ja cilvēks ir vecāks par 25 gadiem, un vēlas veikt brīvprātīgo darbu bērnu namā vai valsts sociālās aprūpes iestādē, tas nav iespējams.
Vēl interesantāka situācija veidojas slimnīcās, jo Latvijā visas slimnīcas (71) ir SIA, kurās vispār nav iespējams veikt brīvprātīgo darbu! Tajā pašā laikā ir jaunieši, kuri vēlas kļūt par ārstiem un labprāt dotos veikt brīvprātīgo darbu, lai apgūtu jaunas zināšanas un pieredzi, tāpat pie ilgstoši slimiem cilvēkiem labprāt dotos brīvprātīgie, lai palīdzētu un uzmundrinātu.

Uzskatu, ka daudzi jo daudzi brīvprātīgie palīdzēja un vēl joprojām palīdz Latvijas iedzīvotājiem un valdībai pārvarēt krīzi, sniedzot palīdzīgu roku, pārtiku, atbalstu.
Taču, lai amatpersonas un ierēdņi to varētu izprast, ir vajadzīgs apliecinājums, un šobrīd tāda nav. Vienīgie dati ir no 2010.gada, kad Latvijā tika atzīmēts Eiropas Brīvprātīgā darba gads, un noslēguma ziņojumā tika secināts, ka šajā gadā 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vismaz vienu stundu bija veltījuši brīvprātīgajam darbam, bet kopumā tika brīvprātīgi nostrādāts 33 miljoni stundu, kuru vērtība naudā bija 82 558 miljoni latu.

Kāpēc vēl ir vajadzīgs mūsu izveidotās darba grupas darbs? Lai izdiskutētu svarīgus jautājumus, piemēram, vai nepieciešams uzskaitīt brīvprātīgā darba stundas? Uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi gan pašām organizācijām, gan katram brīvprātīgā darba veicējam, gan valstij. Vai nepieciešams valstī atzīts dokuments, ka esi veicis brīvprātīgo darbu? Arī šeit mana atbilde ir – jā. Mēs vēlētos, lai tas ir nozīmīgs dokuments gan stājoties augstskolā, gan piedaloties konkursā uz kādu vakanci utt.

Svarīgi saprast arī, no kāda vecuma bērnus iesaistīt brīvprātīgā darba aktivitātēs. Mēs piedāvājam no 7 gadu vecuma. Mana personiskā pieredze darbā ar bērniem, arī Latvijas Mazpulku organizācijas darbs liecina, ja bērns no mazotnes tiek audzināts darbam, viņš daudz labāk veic uzdevumus skolā, ir aktīvs un iesaistās sabiedriskajā dzīvē, bet jauniešu vecumā veiksmīgi atrod darbu, pielieto iegūtās zināšanas praksē.

Visvairāk pret to iebilst Labklājības ministrija, lai gan tai vajadzētu būt visvairāk ieinteresētai, jo tas nākotnē būtiski mazinātu jauniešu – bezdarbnieku rindas un pabalsta saņēmēju loku.

Ir daudz skaistu darbu, ko bērni no mazotnes kopā ar saviem vienaudžiem var paveikt – apciemot vecāka gada gājuma vientuļos cilvēkus, palīdzēt viņiem veikt mājas darbus, stādīt kokus utt. Daudzkur jau tas notiek, tad kādēļ bērns nevarētu saņemt arī dokumentu par šiem paveiktajiem darbiem?

Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa Saeimā uzsāks darbu 4.martā pulksten 11.00, aicinu ikvienu interesentu sūtīt savus priekšlikumus un piedalīties likumprojekta pilnveidē!

Sadarbībā ar biedrību „Brīvprātīgais.lv” piedalīšos arī diskusijās ar NVO pārstāvjiem – 22.februārī Liepājā, 22.martā – Kuldīgā, 12.aprīlī – Bunkā 19.aprīlī – Talsos.  

Savu pasākumu gatavo arī Latvijas Jaunatnes padome.

Aicinu būt aktīviem un kopīgi sagatavot „Brīvprātīgā darba veikšanas likumu”, kas stiprina šīs kustības attīstību Latvijā!