Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums nekandidēt otrajam termiņam ir negaidīts, jo viņa rīcība pēdējā pusgada laikā liecināja, ka viņš visiem spēkiem mēģina iegūt partijas "Saskaņa" balsis.

Šādu viedokli intervijā "Rietumu radio" pauda bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, raksta LETA.

"Mani uzmanīgu dara tas, ka ne Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tā īsti cīnījās par Bērziņu, ne arī "Saskaņa"," sacīja Lagzdiņš. "Bērziņa vērtējumi par notikumiem Krimā, par Krievijas agresiju, par Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem bija ļoti tīkami "Saskaņai" un Krievijai, un šobrīd man nav īsti saprotams, kādēļ "Saskaņa" riskē, neatbalstot Bērziņu – par Valsts prezidentu beigās var kļūt politiķis, kurš pret šo partiju un Krieviju būs daudz nelabvēlīgāk noskaņots."

Viņš pieļauj iespēju, ka sagaidāmi kādi jauni pavērsieni un jaunu personību parādīšanās.

Abām partijām parlamentā ir ļoti daudz balsu, un nav izslēgts, ka tās varētu vienoties par kopēju kandidātu, sacīja Lagzdiņš, norādot, ka arī iepriekšējā reizē šo partiju vienošanās bijusi izšķirošā. Nav izslēgts, ka Valsts prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt arī Ministru kabineta sastāvu.

"Ir bijis ne viens vien gadījums, kad prezidenta vēlēšanas arī izmaina valdības sastāvu un pat gāž valdības. Es pieļauju arī vairāku soļu sarežģītas kombinācijas," sacīja Lagzdiņš. "Ir runāts par to, ka "Vienotība" varētu upurēt Ministru prezidentu, lai tās cilvēks iegūtu Valsts prezidenta amatu, es neizslēdzu arī šādu, tīri teorētisku kombināciju."

Lagzdiņš gan skeptiski raugās uz partijas "Vienotība" līderes Solvitas Āboltiņas izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, jo partijai ir līderu problēmas un šādā veidā "Vienotība" varētu tikt būtiski vājināta.

Vērtējot Valsts prezidenta līdzšinējo darbību, Lagzdiņš norāda, ka Bērziņš savā amatā izdarīja to, ko viņš spēj paveikt, tomēr katram ir savas spēju robežas, un Valsts prezidenta amats viņam bija daudz par augstu.

"Viņš bija vīrs, kurš absolūti nebija savā vietā," sacīja Lagzdiņš. "Viņš nespēja pienācīgi, cienīgi, profesionāli reprezentēt savu valsti un pildīt tos pienākumus, kurus uzliek Satversme. Viņš tos pildīja tehniski. Andris Bērziņš manī un arī daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem nebija autoritāte. No viņa katru rītu uz brokastu laiku varēja sagaidīt visnegaidītākos paziņojumus un dažkārt arī rīcību. Tas radīja nedrošības sajūtu."

Jau ziņots, ka Bērziņš nolēmis nekandidēt uz otru Valsts prezidenta amata termiņu.