Par Klāvu Olšteinu un viņa domubiedriem varētu teikt arī “Olšteina banda”, tikai līdz ducim vēl tālu un intelektuālā potenciāla kopumā arī vēl pamaz.

Nezinu vai visi seši tiešām ir apzinājušies, ko dara un kādu „pakalpojumu” izdarījuši gan jaunajai partijai, gan sabiedrībai. Kad Valdis Zatlers kopā ar domubiedriem pieņēma lēmumu veidot jaunu politisko spēku, tad kā prioritāte tika izvirzīta jaunas, godīgas, uz vērtībām balstītas politikas izveide ar uzsvaru uz jauniem cilvēkiem, kuriem domāšana ir brīva no padomju laika mantojuma un iespaida.

Taču diemžēl netika ņemts vērā, ka ne jau gadi ir tie, kas nosaka cilvēka godaprātu, atbildīgumu, sirds skaidrību un intelektu. Iespējams, ka kāds jaunās paaudzes pārstāvis ir vēl mantkārīgāks un negodīgāks, jo mācījies no saviem priekštečiem kā „štelles” jākārto, lai holivudiskā bezrūpībā varētu baudīt sava darba augļus „pelnītajos” atpūtas brīžos.

Negribu arī absolutizēt, ka tieši šie seši ir visa ļaunuma sakne, jo pavisam nesen vēl sēdējām viens otram blakus un kopīgi domājām kā Latvijas valsti veidot tiesiskāku un tīkamāku ikvienam, kurš šeit dzīvo. Vēl jo vairāk, man ļoti simpatizēja gan Siliņas drosme un atklātums paužot savu viedokli, gan Upenieka stāja un staltums arī spriedumos, gan Rusiņa armijnieka disciplinētība.

Tāpēc man ļoti grūti pieņemt to, ka viņus varēja kāds nopirkt tā, kā pērk sieru veikalā, bargāku naudu maksājot par vecāku un smirdīgāku. Vēl vairāk – neticu, ka tā tas noticis. Drīzāk gan šis ir bijis kāds principu jautājums.

Taču diemžēl ar šādu soli tika „uzmesti” arī kolēģi un domubiedri, kas vairāk vai mazāk piekrīt viņu viedoklim par partijas organizācijas un komunikāciju nepilnībām. Labāk būtu bijis palikt un kopīgi ar citiem panākt, ka jaunā, tikko izveidotā partija sakārto savu iekšējās vadības organizatorisko struktūru!

Ja līdz šim teorētiski bija iespējams veidot trauslu 56 balsu koalīciju, tad šobrīd šāda iespēja ir zaudēta. Pašreiz šo pašu “sešu mazo bundzinieku” dēļ vai nu ZRP jāatkāpjas no saviem solījumiem vēlētājiem neņemt koalīcijā ZZS, vai arī jāpaliek opozīcijā, līdz ar to riskējot, ka pēc trim gadiem par šādu politisko spēku, kurš darbos nav pierādījis savu programmu, vairs neviens savu balsi neatdos.

Morāle. Septiņreiz nomēri – pirms dari. Katram mums jānes atbildība par saviem lēmumiem un darbiem. Un nedomāju, ka pārējie atlikušie apmēram 2000 ZRP biedri bija pelnījuši šādu attieksmi.