Jaunās konservatīvās partijas Liepājas nodaļas darba grupa piedāvā savu skatījumu uz lielo ostu nodošanu atpakaļ valstij – ko tas varētu nozīmēt valstij un pašvaldībām.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskan viedokļi par plānotās valdības deklarācijas punktu, kas paredz Latvijas lielo ostu atgriešanu valsts kontrolē. Ko tas bez procesu caurskatāmības un labas pārvaldības principu ieviešanas vēl nozīmē valstij, kā arī pašvaldībām, kura zaudēs kontroli pār valsts stratēģisko īpašumu.

Sāksim ar zaudētājiem, t.i., pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas Latvijas lielās ostas. Ko šīs pašvaldība zaudē?

Būtībā neko, ostas vienmēr ir bijušas valsts stratēģiskais īpašums, un nekad nav piederējušas šīm pašvaldībām. Pašvaldību administrācijas ir ostā strādājošo uzņēmumu nekustamā īpašuma nodokļa un tur nodarbināto iedzīvotāju ienākumu nodokļa saņēmējas.

Ostu pārvaldības formas maiņa nemaina šo ostu darbību. Tā kā pašvaldību budžetu ieņēmumos nekas nemainās. Saskaņā ar Likumu par ostām pašvaldības saņem atskaitījumus no ostas maksām, kas ir jāizmanto ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

Saskaņā ar Likumu par ostām ostu pārvaldes nav tiesīgas veikt ieguldījumus ārpus ostu teritorijas, un, ņemot vērā to, ka ostas darbība ir saistīta ar pilsētas transporta infrastruktūras izmantošanu, ostas pārvaldēm būs jārod iespēja finansēt ostu darbībai būtiskas transporta infrastruktūras attīstību, kamēr pilsētas infrastruktūras uzturēšana var tikt finansēta no pašvaldības ieņēmumiem, kas tiek gūti no ostas attīstības. Tādējādi pat pie nosacījuma, ka pašvaldības vairs nesaņem iepriekš minētos atskaitījumus savā budžetā, pašvaldības visdrīzāk turpinās saņemt labumu, bet mērķa dotāciju vai līdzfinansējuma veidā noteiktu infrastruktūras objektu attīstībai.

Būtībā pašvaldības neko nezaudē, bet gan iegūst iespēju, kas ir saistītas ar ostu attīstību, kuru pašas nespēj nodrošināt. Pašvaldības iegūst, jo valsts ne tikai pārņem kontroli, bet arī uzņemas kontroli par ostu kompleksu attīstību vienota Latvijas tranzīta koridora ietvaros. Vienīgais zaudējums, kas gan nevar tikt attiecināts uz pašvaldību un tās iedzīvotāju labklājību, ir pašvaldības nominēto valdes locekļu zaudētais atalgojums.

Kas notiks ar reģionālo attīstību? Reģionālā attīstība ir atkarīga no ostas konkurēt un veikt spējas. Līdz ar ko, ja osta, atrodoties pašvaldības kontrolē, zaudē konkurētspēju, samazinoties reģionālās attīstības tempiem, zaudē arī pašvaldība.
2019. gadā stājas spēkā ES ostu regula, kurā ostām tiek noteikti nosacījumi ostas maksu izlietojumam, kas ierobežo šo maksu ieņēmumu izmantošanu aktivitātēm, kas nav saistītas ar ostu apmeklējošo kuģu apkalpošanu.

Īpaši aktuāli tas ir Liepājas ostas gadījumā, kur ar ostas ieņēmumiem tiek veikta speciālās ekonomiskās zonas, kas ne tikai atrodas ārpus ostas teritorijas, bet arī nav saistīta ar kuģu apkalpošanu ostā, attīstība.

Turklāt ņemot vērā, ka daļa SEZ teritorijas ir privātīpašums, par kuru SEZ pārvalde nesaņem nomas maksas maksājumus, ieņēmumus no speciālās ekonomiskās zonas darbības primāri, caur nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumiem, saņem pašvaldības. Līdz ar ko SEZ loģiskais attīstītājs ir pašvaldība, nevis osta, kamēr osta pilda attīstības centra funkcijas, tādejādi veicinot reģionālo, t.sk., SEZ attīstību.

Ko iegūst valsts? Valsts iegūst iespēju nodrošināt valsts transporta nozares, kas nodrošina 9% no valsts IKP, tālāku attīstību.

Bet kontrole nav tikai iespēja, bet arī atbildība – atbildība, kas attiecas ne tikai uz valsti, bet arī pašvaldībām, būt atbildīgām ne tikai par savām šauri merkantilajām, bet arī valsts un tās iedzīvotāju kopējām interesēm, izmantojot un attīstot valsts īpašumu.