Pērn pirms uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādes darījuma Ukrainas investori "KVV Group" saņēma neprecīzu informāciju, kas ir ietekmējusi saražotās produkcijas pašizmaksu.

Nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāku darbību, intervijā aģentūrai LETA sacīja "KVV Group" līdzīpašnieks Valērijs Krištals.

Kas patlaban notiek uzņēmumā? Kāpēc tiek veiktas dīvainas darbības – tiek iedarbināts tēraudkausēšanas cehs, pieņemti darbā cilvēki, cehs strādā divas nedēļas un pēc tam tiek apturēts, bet darbinieki atlaisti?

Vispirms sākām darbu velmēšanas cehā, tas strādā joprojām. Nākošais uzņēmuma darbības atjaunošanas posms paredzēja tēraudkausēšanas ceha darbības atjaunošanu. Saskaņā ar plānu pieņēmām darbā cilvēkus, iegādājāmies metāllūžņus, sākām ražošanu. Diemžēl metāllūžņu tirgus maijā būtiski mainījās divu nedēļu laikā. Sākotnēji līgums ar "Tolmets" paredzēja metāllūžņu piegādi par 207 eiro tonnā. Vadoties pēc šīs cenas arī tika izrēķināti visi tēraudkausēšanas ceha darbības rādītāji tuvākajam pusotram mēnesim. Pēc tam, kad "Tolmets" mums piegādāja pirmās 15 000 tonnas metāllūžņu, lūžņu cena tirgū pieauga līdz 245 eiro par tonnu. Savukārt gatavās produkcijas – armatūras – cena tā nepieauga. Lūžņu cena pieauga gandrīz par 40 eiro, bet armatūras cena tikai par 3–5 eiro. Līdz ar to uzreiz katra saražotās produkcijas tonna radīja aptuveni 40 eiro mīnusā.

Otrkārt, sākotnējos aprēķinos ņēmām vērā tos pārstrādes koeficientus, kurus mums iesniedza "Prudentia", kas savukārt balstījās uz uzņēmuma ekonomistu aprēķiniem, pirms uzņēmuma pirkšanas. Šis koeficients bija 1,12, bet, iedarbinot krāsni, izrādījās, ka reālais koeficients ir 1,16–1,17. Saprotamā valodā tas nozīmē to, ka sākotnēji rēķinājāmies ar to, ka, iekraujot krāsnī tonnu metāllūžņu, iznākums būs 900 kilogrami kausējuma, bet realitātē izrādījās, ka iznākums ir tikai 850 kilogrami kausējuma. Tas nozīmē, ka 50 kilogrami kaut kur pazūd. Jautājums – vai tas ir metāllūžņu kvalitātes dēļ? Nē, lūžņi ir tādi paši kā agrāk, kvalitāte nav mainījusies. Secinājām, ka mums tika iesniegti nepareizi cipari, nepareizi aprēķini. Tas vēl vairāk ietekmēja produkcijas pašizmaksas pieaugumu. Līdz ar to armatūras pašizmaksa mums iznāca 420–425 eiro par tonnu, bet maksimālā cena, par kādu to varēja pārdot tirgū, ir 400–405 eiro par tonnu. Rūpnīca sāka ražot "mīnusus". Sarēķinājām divu darbības nedēļu rezultātus un konstatējām, ka zaudējumi sasniedz 1,2 miljonus eiro. Ja tēraudkausēšanas cehs būtu strādājis līdz maija beigām, zaudējumi sasniegtu divus miljonus eiro mēnesī.

Ja pārstrādes koeficients būtu izrādījies tāds, kāds jums tika paziņots – 1,12 – kāda tad būtu produkcijas pašizmaksa?

Tā būtu par kādiem 10 eiro tonnā mazāka.

Ja koeficients būtu izrādījies pareizs, vai tad tēraudkausēšanas cehs būtu turpinājis darbu?

Visticamāk, ka nē, jo vienalga tas nekompensētu metāllūžņu cenas pieaugumu. Cehs tāpat būtu jāaptur. Darbību varēja turpināt tad, ja lūžņu cena būtu turējusies iepriekš prognozētajās 207–210 eiro par tonnu robežās. Tad nebūtu arī visas tās ažiotāžas, kas pēdējā mēneša laikā notiek ap rūpnīcu.

Kāpēc pieauga metāllūžņu cena?

Tas jau vairs nav atkarīgs no mums. Tās jau ir pasaules tendences. Turcija sāka iepirkt lūžņus par daudz augstāku cenu, vienlaikus Ķīna sāka dot lielas atlaides savai gatavajai produkcijai. Tāpat jāņem vērā tas, ka nepieaug cena dzelzs rūdai, gluži otrādi – tai ir tendence samazināties. Vēl ir jāņem vērā Krievijas tirgus pārsātinājums un tā orientēšanos uz eksportu. Tas ir daudzu faktoru komplekss.

Metalurģija ir energoietilpīga rūpniecības nozare, taču būtiski elektrības cenas lēcieni nav notikuši. Tomēr "KVV Liepājas metalurgs" atsaucas arī uz elektrības maksājumu būtisko ietekmi. Kāda tā ir?

Attiecībā uz elektrības maksājumiem mēs prognozējām, ka agrāk vai vēlāk maksājumi par obligātā iepirkuma komponentēm (OIK) agrāk vai vēlāk tiks būtiski samazināti. Šie OIK maksājumi 26 eiro par kilovatstundu apjomā mums produkcijas pašizmaksu palielina par 10–13 eiro tonnā. Ja OIK maksājumus samazinātu, kā solīts, līdz 15% jeb aptuveni par 20 eiro, tas mums ļauta samazināt produkcijas pašizmaksu par astoņiem eiro. Ja nebūtu OIK maksājumu un iepriekš paziņotais pārstrādes koeficients atbilstu patiesajam, tad tēraudkausēšanas cehs varētu strādāt pa nullēm.

Tomēr "KVV Group" jau pērn rudenī, pērkot rūpnīcu, zināja, ka OIK maksājumi uzreiz netiks samazināti. Tas bija jāiekļauj aprēķinos.

Kad atsākām ražošanu, tika ņemts vērā esošais OIK maksājums un tas mūsu aprēķinos ļāva paredzēt tēraudkausēšanas ceha iedarbināšanu. Tomēr, kad vienkopus savācas vairāki faktori – OIK maksājums, lūžņu cena un nepareizs pārstrādes koeficients, tad skaitļi ir citi un darbība rada zaudējumus.

Ja būtu pareizs koeficients un neaugtu lūžņu cena, tēraudkausēšanas cehs strādātu ar nelieliem plusiem pat pie esošā OIK maksājumu apmēra.

Cik darbinieki patlaban ir jau atlaisti un cik ir palikuši rūpnīcā? Vai atlaišanas process jau ir beidzies?

Bijām iedomājušies, ka atlaišanu varēs veikt ātri – divu nedēļu laikā, tomēr tas neizdevās. Patlaban ir atlaisti vairāk nekā 200 darbinieki – tie ir oficiāli atlaistie ar visu kompensāciju izmaksām. Pārējiem patlaban ir vai nu slimības lapa, vai atvaļinājums, vai komandējums. Tāpēc precīzu skaitli patlaban nosaukt nevarēšu, jo paralēli notiek arī jaunu darbinieku pieņemšana darbā. Piemēram, šonedēļ velmēšanas cehā tika pieņemti darbā 30 jauni darbinieki, jo velmētava patlaban ir vienīgais, ko mēs varam attīstīt un paplašināt.

Kāda situācija būs jūnija beigās un jūlija sākumā? Cik darbinieku strādās uzņēmumā?

Redziet, grūti prognozēt, ja nu metāllūžņu cena samazināsies līdz normālam līmenim? Latvijas tirgus nav slēgts trešajām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) – Turcijai, Krievijai un citām. ES iekšienē – Vācijā, Čehijā, Austrijā, Slovākijā – metāllūžņu cena ir normāla, ap 200 eiro par tonnu. Ja cena arī Latvijā atgriezīsies šajā līmenī, būs nepieciešams atkal iedarbināt tēraudkausēšanas cehu, kas būtu loģiski.

Vai neveidosies situācija, ka, cenai krītot, tēraudkausēšanas cehs tiek iedarbināts, cenai pieaugot, atkal apturēts un tā nepārtraukti?

Nē, tā nebūs. Nākamā ceha iedarbināšana tiks veikta pēc mazliet savādāka modeļa. Vispirms tiks iepirkts pietiekams metāllūžņu apjoms – vismaz 80 000 tonnu un ar piegādes līgumiem nākamajiem mēnešiem, lai tēraudkausēšanas izejvielas būtu nodrošinātas vismaz pāris mēnešiem.

Kāpēc maija sākumā netika iepirkts vairākiem mēnešiem pietiekams metāllūžņu daudzums, bet tikai 15 000 tonnas?

Bija līgums ar "Tolmets", bija arī daži vagoni ar lūžņiem no Ukrainas, taču neviens nevarēja paredzēt tik strauju cenu lēcienu divu nedēļu laikā. Līgumos ar "Tolmets" bija noteikts, ka Baltijā lūžņus pērkam tikai no viņiem un ne no viena cita. Brīdī, kad Turcijā pieauga cena, "Tolmets" mums pateica – vai nu tā, vai nekā, bet cena tagad ir tāda, jo, saprotams, viņiem ir izdevīgāk pārdot uz ārvalstīm. Laikam tā bija mūsu kļūda – noslēgt līgumu tikai ar vienu piegādātāju, bet tajā brīdī mums nebija citu variantu.

Tagad meklējat jaunus piegādātājus?

Tagad šajā ziņā mums nav nekādu ierobežojumu un varam slēgt līgumus ar jebkuru piegādātāju. Prognozējam, ka aptuveni 30 000 tonnu varēsim nopirkt arī bez "Tolmeta". Protams, būtisks nosacījums ir cenas samazināšanās un tas notiks tad, kad Turcija pārsātināsies ar metāllūžņiem.

Kad maija beigās Liepājā notika tikšanās ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci–Ozolu (ZZS), solījāt, ka trīs nedēļu laikā tiks sagatavots un iesniegts valdībai turpmākās darbības biznesa plāns. Kādā stadijā ir šī plāna sagatavošana?

Nedēļa pagājusi, šī ir otrā nedēļa. Šonedēļ būs gatava pamatprezentācija, bet laikā no 29.jūnija būsim gatavi plānu pilnībā prezentēt valdībai.

Ko šis plāns paredz?

Tas paredz divus turpmākās darbības variantus. Pirmais variants ir tāds, ka turpina darbu velmēšanas cehs un izgatavojam armatūru no iepirktajām sagatavēm – tādā apjomā, kādu sagatavju apjomu izdosies iepirkt. Skaidrs, ka varēsim pārdot visu saražoto armatūru.

Otrs darbības variants paredz gan velmēšanas, gan tēraudkausēšanas ceha darbību. Šajā gadījumā vēlamies sagaidīt valdības izpratni par to, ka tēraudkausēšanas cehu iedarbinām kopīgiem spēkiem, kā partneri. Tas nozīmē, ka valdība mums tomēr parāda, kāda tad galarezultātā būs elektrības cena, kad un par kādu summu tiks samazināts OIK maksājums. Mūsu lēmums par turpmāko darbību būs atkarīgs no tā, vai valdība mums parādīs skaidru OIK samazinājuma plānu. Tāpat tas būs atkarīgs no tā, kā kopīgiem spēkiem spēsim ar ES pieņemamām metodēm aizsargāt vietējo gatavās produkcijas tirgu, kā arī – vai izdosies ierobežot metāllūžņu izvešanu no Latvijas uz trešajām valstīm ārpus ES. Katrs no šiem jautājumiem ļauj samazināt produkcijas pašizmaksu par aptuveni 10 eiro. Ja izdosies panākt kompleksu vienošanos, tad mēs atkal pērkam metāllūžņus un gatavojamies tēraudkausēšanas ceha iedarbināšanai.

Attiecībā uz strādniekiem – tagad ar katru notiks individuālas pārrunas un slēgts individuāls līgums, lai neturpinātos tā negatīvā informācijas plūsma, kas tagad nāk arī mūsu vainas dēļ.

Vai būs kādas izmaiņas rūpnīcas personālā?

Noteikti būs. Arī vadības līmenī – ar to es domāju to milzīgo administratīvo aparātu, kuru saņēmām mantojumā no iepriekšējās vadības. Ar daļu no cilvēkiem nāksies šķirties, lai gan tas mums radīs lielu finansiālo slogu. Tomēr tas būs jādara, jo jāsaprot, ka profesionalitāte un rūpnīcā nostrādāto gadu skaits tomēr ir divas dažādas lietas. Gribētos, lai rūpnīcā strādātu jauni cilvēki ar atbilstošu izglītību, kas saprot ekonomikas tendences un izmaiņas.

Vai rūpnīcas vadītājs Igors Kovaļenko paliks savā amatā?

Jā, paliks. Paredzam vēl paplašināt valdi un tajā strādās vēl viens valdes loceklis – Igors Kozļenko, to var uzskatīt par valdes pastiprināšanu. Kovaļenko un Kozļenko katram būs savi pienākumi un savas atbildības sfēras.

Visticamāk, ka valdība jums nepiedāvās ātru problēmu risinājumu. Vai tas nozīmē, ka tuvākajā laikā strādās tikai velmētava?

Es saprotu, ka ātru risinājumu nav, taču arī rūpnīcas iegādes darījums ir izstiepts desmit gadu garumā. Mums ir iemesli tikties, ir par ko runāt, ir ko apspriest un ko mēģināt sakārtot, līdzīgi kā to dara citas ES dalībvalstis.

Tātad, ja valdība jums parāda OIK maksājumu samazināšanas plānu, kad būtu iespējama tēraudkausēšanas ceha atkārtota iedarbināšana?

Tēraudkausēšanas cehu var iedarbināt, ja izpildās trīs nosacījumi. Pirmais un galvenais nosacījums ir metāllūžņu cenas samazināšanās. Otrais nosacījums – mums ir jāsaprot, kā un kādos termiņos notiks OIK maksājumu samazināšana. Ja lūžņu cena nokritīs līdz 200 eiro par tonnu, tad tēraudkausēšanas cehs tiks iedarbināts arī ar esošo OIK maksājumu. Savukārt, ja metāllūžņu cena nokritīs līdz 220–225 eiro par tonnu, tad OIK maksājumu ietekme ir būtiska. Trešais nosacījums ir tirgus aizsardzības pasākumi.

Pērn, kad norisinājās rūpnīcas pirkšanas process, vai administrators jūs apgādāja ar visu nepieciešamo informāciju, vai veicāt pietiekamu rūpnīcas izpēti?

No mūsu puses rūpnīcā bija ieradusies komisija, kas novērtēja iekārtu stāvokli un atzina, ka iekārtas ir labā stāvoklī. Iedomājieties situāciju – tiek pārdota rūpnīca un, ja gan pircējs, gan pārdevējs ir biznesa struktūras, tad viena uzdevums ir "iesmērēt" objektu otram, pārliecināt, ka tas ir labākais aktīvs, kas pārdevējam līdz šim piederējis.

Šajā gadījumā uzskatām, ka pārdevējs bija saistīts ar valdību. Uzskatām, ka pārdevējam bija jāpasaka – lūk ir rūpnīca, taču tajā jums nav pieejams skābeklis. Tas ir – redzēt skābekļa cehu jūs varat, varat visu aptaustīt, bet tas nepieder jums un jums neizdosies iedarbināt rūpnīcu, ja nevienosieties ar skābekļa ražotnes īpašniekiem. Ja mums tas būtu pateikts, visticamāk, rūpnīcas pirkšanas darījums noritētu savādāk, ar citu cenu un citiem termiņiem. Mums tika pateikts, ka "Liepājas metalurgs" ir skābekļa ražotnes akcionārs, kam pieder daļa akciju un vienoties par skābekļa piegādi varēs pēc mūsu noteikumiem. Viņiem neesot kur likties, jo atrodas rūpnīcas teritorijā un ar prieku piekritīšot pārdot skābekļa ražotni par mums izdevīgu cenu. Mēs to nepārbaudījām.

Vajadzēja pārbaudīt.

Noteikti vajadzēja, taču paļāvāmies uz sniegto informāciju. Realitātē viss izrādījās savādāk. Mums pateica – ja gribat pirkt skābekļa ražotni, tad tā maksā piecas reizes dārgāk.

Ja šīs sarunas ar skābekļa ražotāju būtu notikušas pirms rūpnīcas iegādes, visticamāk, ka mēs rūpnīcu nebūtu pirkuši. Vai arī pirktu, bet par cenu, kas ir par 12 miljoniem eiro zemāka.

Tad jau tā bija jūsu kļūda – noticēt šai informācijai?

Mēs esam no Ukrainas. Mēs nācām uz Eiropas Savienību ar pārliecību, ka te viss notiek civilizēti un caurspīdīgi.

Tātad uzskatāt, ka tikāt apmānīti?

Drīzāk nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāku darbību. Protams, administratora liels nopelns ir tas, ka rūpnīca netika izzagta un saglabājās darba kārtībā.

Vai rūpnīcas pirkšanas laikā tika saņemti kādi solījumi par OIK jautājuma ātru risinājumu no administratora vai valdības puses?

Administrators mūs informēja, ka jautājums tiek risināts, ka 2015.gada laikā tas tiks atrisināts un ka 2016.gada 1.janvārī tiks piemērots samazinātais OIK maksājums.

Ekonomikas ministrija patlaban pie šī plāna arī pieturās.

Pagaidām viss patiešām notiek tā, kā mums tika solīts.

Kāpēc tiek kavēti "KVV Liepājas metalurgs"maksājumi par elektrību un gāzi?

Maksājumi tiek veikti, nekādi milzu parādi neveidojas. Nepieļauju pat iespēju, ka rūpnīcai varētu atslēgt gāzi vai elektrību. Rūpnīcai pietiek arī apgrozāmo līdzekļu.

Tiesa, tikko iepirkām 23 000 tonnas sagatavju velmēšanai, tāpēc lūdzām nelielas izmaiņas maksājumu grafikā, atliekot kārtējo maksājumu uz nedēļu vai divām. "Latvijas Gāze" maksājumu atlikšanai nepiekrita, tāpēc maksāsim saskaņā ar grafiku, savukārt "Latvenergo" kopā ar Ekonomikas ministriju gatavs runāt par iespējamiem atliktiem maksājumiem.

Tātad rūpnīcai nav lielu parādu?

Nē, protams, ka nav un mēs strādāsim, lai to nebūtu.

"KVV Group" investīcijas rūpnīcā 55 miljonu eiro apmērā – kā tās sadalās?

Šajā summā, pirmkārt, ietilpst pirmais maksājums par rūpnīcas iegādi vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Pārējā summa ir rūpnīcas iedarbināšanas izmaksas, apgrozāmie līdzekļi, izejvielas. Investīcijas pieaugs, ja palielināsies ražošanas apjomi.

Pēc maija beigās notikušās tikšanās Liepājā izskanēja, ka rūpnīcā paliks strādāt 290 darbinieki. Vai šis skaitlis atbilst patiesībai un kur tas ir radies?

Jau patlaban velmēšanas cehā strādā 320 darbinieki un tas ir tikai velmēšanas cehā. Vēl rūpnīcā 230 cilvēki ir nodarbināti administrācijā, kā arī diezgan liels cilvēku skaits citos cehos, tajā skaitā arī tēraudkausēšanas cehā.

Cik noprotams, administrācija tiks samazināta. Cik cilvēku tur paliks?

Tās būs individuālas pārrunas ar katru no administrācijas darbiniekiem, un lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad ar katru tiks izrunāts arī darba samaksas jautājums. Piemēram, ir cilvēki, kuru alga sasniedz 5000 eiro mēnesī, mēs šos darbiniekus esam saņēmuši mantojumā. Teiksim šiem cilvēkiem, ka tādu algu maksāt nevaram, piedāvāsim, piemēram 1500 eiro mēnesī. Ja cilvēks šādu līgumu uz gadu būs gatavs parakstīt – labi, ja ne – izmaksājam kompensāciju un šķiramies.

Ar tādām algām pienāksies arī ļoti lielas kompensācijas.

Jā, ļoti lielas. Aprēķinājām, ka administrācijas atlaišanai nāktos 900 000 eiro izmaksāt kompensācijās.

Tomēr šajā procesā kļūs skaidrs, kurš ir rūpnīcas patriots. Patriots sapratīs, ka pilnībā nenopelna to lielo algu un parakstīs līgumu par mazāku atalgojumu. Cilvēkam, kurš mēnesī saņem 5000–7000 eiro, būtu jāspēj šī rūpnīca vadīt.

Kas saņem šādas algas?

Ir ļoti daudz dažādu ekonomistu, citu speciālistu. Atsevišķos posteņos to ir pārāk daudz, nevajadzīgi aizpildītas štata vietas ar neadekvāti lielām algām. Nereti šīs algas pat vidēja līmeņa darbiniekiem sasniedz 3500 eiro mēnesī, bet tēraudkausētājam, kurš strādā pie krāsns, tā ir tikai 1200 eiro mēnesī. Tas nav pareizi – tēraudkausētājam algai būtu jābūt vismaz divas reizes lielākai, bet kantora darbiniekam vismaz divas reizes zemākai.

Tātad pārsvarā paredzēts atlaist grāmatvežus, ekonomistus un līdzīga profila biroja darbiniekus?

Man ir saraksts ar liekajām, nevajadzīgajām štata vietām. Redziet, labam ekonomistam var maksāt arī kādus 3000–4000 eiro mēnesī, bet tam jābūt patiešām profesionālim, kurš spēj ātri un patstāvīgi veikt situācijas analīzi un prognozēt tās attīstību. Piemēram, ir mums lietveži, kas saņem 1500 eiro mēnesī. Kad tika izsludināts konkurss uz šo amatu, pieteicās trīs kandidāti, kas bija ar mieru saņemt 600 eiro mēnesī. Ir loģistikas speciālisti, kas saņem 3500 eiro mēnesī, turklāt ir atsevišķi speciālisti dzelzceļam, autotransportam un jūras transportam. Sagādes daļā ir astoņi cilvēki, kas ir daudz par daudz. Ja daļas vadītājs saņem vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, tad visi iepirkumi jāveic viņam pašam un vēl nepieciešams viens cilvēks dokumentu noformēšanai. Tādu piemēru ir daudz, visi šie darbinieki un to lietderība tiks izvērtēti.

Cik darbinieki tiks saglabāti tēraudkausēšanas cehā, kamēr tas nestrādā?

Tas ir atkarīgs no tā, kurš no biznesa plāna variantiem tiks īstenots. Normālais ceha iedarbināšanai nepieciešami trīs mēneši – divos mēnešos sagādāsim nepieciešamo metāllūžņu daudzumu, noslēgsim ilgtermiņa līgumus ar metāllūžņu piegādātājiem. Trešais mēnesis nepieciešams krāsns iedarbināšanas procesam. Tātad pie labvēlīgiem apstākļiem septembra beigās krāsni varētu atkal palaist.

Ja metāllūžņu cenas nekritīsies, tad darbu turpinās tikai velmētava?

Jā, tad pagaidām strādās tikai velmētava, kā arī daži citi cehi – remonta cehs, transporta cehs. Cehu priekšniekiem ir dots uzdevums izstrādāt savu struktūru optimizācijas plānu, kā arī izskatīt iespēju pāriet uz pašfinansēšanos. Piemēram, ja tas ir elektrodzinēju remonta cehs, tad tam būtu jāspēj remontēt ne tikai "KVV Liepājas metalurgs" elektrodzinējus, bet arī citu uzņēmumu elektrodzinējus un pašiem spēt finansēt savu darbu un algas. Tādas iespējas tiek izskatītas. Tas pats attiecas arī uz transporta cehu – viņiem pašiem jāsaprot, kur tiek zaudēta nauda un jāatrod iespēja nopelnīt papildus.

Pērn tika prognozēts, ka šogad "KVV Liepājas metalurgam" jāgūst peļņa. Kādas prognozes par šo gadu ir tagad?

Ja situācija tirgū nebūtu mainījusies, tad maijā jau būtu gūta pirmā peļņa. Tomēr patlaban kopējie zaudējumi sasnieguši 4,2 miljonus eiro – divi miljoni tās ir uzturēšanas izmaksas no rūpnīcas pirkšanas brīža, vienu miljonu prasīja rūpnīcas darbības atsākšana un 1,2 miljonu eiro zaudējumus radīja tēraudkausēšanas ceha divu nedēļu darbs sakarā ar kraso situācijas maiņu metāllūžņu tirgū.

Tad jau šogad kopumā sagaidāmi zaudējumi?

Grūti pateikt. Jāskatās, kā mainīsies tirgus. Esam gatavi strādāt pa nullēm, neesam gatavi strādāt ar mīnusiem. Tāpēc arī tika apturēta tēraudkausēšanas ceha darbība, tiklīdz tur parādījās zaudējumi. Jūlija sākumā redzēsim, kādi būs jūnija rezultāti, domāju, ka aptuveni būsim pa nullēm.

Produkcija patlaban tiek eksportēta uz Alžīriju? Vai tiek meklēti arī citi eksporta tirgi?

Pamatā uz Alžīriju, nedaudz esam pārdevuši Polijā un Somijā, pavisam nedaudz – Latvijā. Eksporta perspektīva citos tirgos ir atkarīga no sertifikācijas. Šis process tiek veikts, tikai patlaban ir piebremzējies sakarā ar tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanu.

Informācijai:

AS "KVV Liepājas metalurgs" spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Maija sākumā "Liepājas metalurgā" strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieki.

Šonedēļ gan velmētavā ir pieņemti darbā vēl papildu 30 cilvēki, un tagad velmētavā strādājošo skaits sasniedzis 320.