Vai Jūrmalas parka bērnu rotaļu laukumā un tā tiešā tuvumā ir veselīgi uzgriezt skaļruņus uz "pilnu klapi", tā sacīt, lai dzird tuvu un tālumā, turklāt visas dienas garumā?

Šādas pārdomas radās sestdien, 14.jūlijā, pa savu atvērto istabas logu Siguldas ielas nama 5.stāvā dzirdot katru izrunāto zilbi, kas, kā varēja noprast, nāca no kādu sacensību vadītāja mutes. Mēģināju minēt, no kurienes tad šoreiz pie manis atlidojuši dāsni uzgrieztie decibeli. Tas noskaidrojās, dodoties nelielā pastaigā. Tuvojoties Jūrmalas parkam, troksnis kļuva arvien lielāks. Bērnu laukumā tas sasniedza apogeju, un tur arī sapratu, ar ko tas saistīts, – skeitbordistu apdzīvotajā laukuma daļā ritēja sacensības, un kādi trīs pastiprinātāji apdullinošā skaļumā raidīja sacensību komentētāja sacīto.

Nezinu, kā ar to bija samierinājušies mazo bērnu vecāki, kuri ar savām atvasēm dzīvojās pa rotaļlaukumu dažu soļu attālumā. Es nespēju, un izdarīju kaut ko huligānisku – izrāvu vadu no malējā skaļruņa, ko, šķiet, neviens nepamanīja. Toties troksnis kļuva nedaudz mazāk neciešams...

Atceros, ka vēl pirms kādas nedēļas līdzīgs apdullinošs skaļums visas dienas garumā valdīja turpat, blakus esošajā Porziņģa laukumā. Jautājums – kāpēc? Kurš no sportistiem vai līdzjutējiem ir tik nedzirdīgs, ka "jāapskaņo" puse pilsētas?

Pieredzējušais gaismu meistars Mārtiņš Feldmanis, kurš regulāri strādā plecu pie pleca ar skaņu operatoriem, saka, ka neviens speciāli negriež skaņu "uz pilnu klapi", tieši otrādi – rūpīgi tiek izsvērta gan skaņas intensitāte, gan virziens. Piemēram, festivālā "Summer Sound", kurā ir vairākas skatuves, pat tiekot būvētas speciālas skaņu aizturošas sienas, lai tas, kas notiek uz vienas skatuves, netraucē tam, kas uz citām.

"Tā ir pasākumu organizatoru atbildība un bieži vien pat prasība – lai būtu pēc iespējas skaļāk, agresīvāk, īpaši tas raksturīgi ar sportu saistītiem pasākumiem," saka Feldmanis.

Cits stāsts ir par pludmales kafejnīcu mūzikas gaumi un skaņas stiprumu, īpaši nakts laikā. Pirms gadiem trim, kad šis jautājums tika aktualizēts pilsētas mērogā, iestājās relatīvs miers, taču nupat, naktī no 13. uz 14.jūliju, pūšot spēcīgam ziemeļu vējam, vecā nelaime bija atkal klāt – monotonā, nomācošā "bumsīšana" visas nakts garumā neļāva gulēt pat vārnām un apkaimes suņiem, kur nu vēl cilvēkiem! Atlika vien ieslēgt televizoru, lai kaut kā nomāktu pludmales kafejnīcu "psiholoģisko teroru". Atzīšos, vairākas reizes sniedzos pēc telefona, lai zvanītu pašvaldības policijai, taču, atceroties savu pieredzi ("savāciet mājas iedzīvotāju parakstus...") un draugu stāstīto, atmetu ar roku.

Visi pieminētie gadījumi, protams, ir mans subjektīvais viedoklis. Lai tas kļūtu objektīvs, vajadzīgs tikai tāds nieks kā neliels mērinstruments, kas pateiktu, vai trokšņu līmenis bija pārāk augsts vai ne. Un pirms trim gadiem pašvaldība par 7,4 tūkstošiem eiro nopirka šādu instrumentu! Nodeva tās pašas pašvaldības policijas rīcībā, kura tik nelabprāt uzklausa sūdzības par pārāk skaļu mūziku vai citiem trokšņiem (izņēmums ir vienreizējie trači kaimiņu dzīvoklī). Policija, lai izvairītos no atbildības (tā es to uztveru), mērinstrumentu nodeva "BIOR" (pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts) Liepājas laboratorijai, kuras vienīgā darbiniece nestrādāja diennakts režīmā! Un kopš pērnā gada reorganizācijas nestrādā vispār, jo laboratorija ir likvidēta. Tagad uz Liepāju mērīt skaņas stiprumu "BIOR" speciālistiem jābrauc no Rīgas, bet kur atrodas pašvaldības iegādātā ierīcē man pagaidām nav izdevies noskaidrot (it kā Ventspilī...).

Jā, starp citu, skaņas intensitātes mērīšana ar skaņas sensoru ir 8.klases uzdevums fizikā (uzdevuma izpildei atvēlētas 25 minūtes). Vai tiešām pašvaldības policijas darbinieki nebūtu tikuši galā ar šo uzdevumu?

Un varbūt Liepāja itin labi varētu iztikt bez tādiem instrumentiem, ja vien pasākumu rīkotāji un kafejnīcu saimnieki cienītu un būtu mazliet iejūtīgāki pret tiem, kuri neapmeklē šos pasākumus un kafejnīcas vai arī iegriežas tajās reti. Ja viņi saprastu, ka tas, kas patīk vieniem, citiem var un drīkst nepatikt, un varbūt pat ir kaitīgi!

Iejūtību un likumu labāku pārzināšanu varētu vēlēties arī no kārtības sargu puses – likumos daudzkas ir teikts par huligānismu, par miera traucēšanu, par apzinātu kaitēšanu citu cilvēku veselībai.

Uzziņai
Trokšņu spēja izraisīt veselības traucējumus cilvēkiem  ir atkarīga no skaņas spiediena līmeņa, spektra rādītājiem un to izmaiņām laikā. Dienas laikā daudzus cilvēkus traucē trokšņi ar LAekv no 50 – 55 dB(A).

Nakts laikā skaņas līmeņi nama ārpusē apmēram 1 m no fasādes nedrīkst pārsniegt 45 dB LAekv, lai cilvēki varētu gulēt pie vaļējiem logiem, uz ko viņiem ir tiesības.

(No Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni, vairāk sk. Veselības inspekcijas mājaslapā)

***
Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 1.panta 16.daļai vides troksnis ir nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis.

Ja troksnis ir tikai vienu nakti vai nedēļu, tas sekas nerada, bet, ja situācija atkārtojas pusgada vai gada garumā, var rasties darbaspēju zudums, uzmanības traucējumi.

Vides un saimnieciskais troksnis ir pašvaldības un Veselības inspekcijas ziņā. Iedzīvotājiem ir tiesības rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai, kas veic trokšņa mērījumus.

***
Pēc VARAM prasības no pilsētu saistošajiem noteikumiem ir izņemts pants par naktsmiera traucēšanu, jo ministrija uzskata, ka tas ir sīkais huligānisms un mūzikas trokšņus jau regulē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

167.pants. Sīkais huligānisms
Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), uzliek naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.

167.1 pants. Akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšana
Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 30 līdz 300 piecdesmit eiro, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no 70 līdz 700 eiro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 70 līdz 4300 eiro.