Intervijā irliepaja.lv, Liepājas teātra vadītājs lietoja krāšņu salīdzinājumu par "mušām, kas sprāgtu lidojumā". Tas likās ļoti piemērots, atceroties kādu Izglītības komisijas sēdi.

"Komitejas un domes sēdes ir formalitāte – viss jau iepriekš izlemts, ja grib dzirdēt ko interesantu vai uzklausīt dažādus viedokļus, ir jāiet uz komisiju sēdēm." Šī ir tēze, kuras pirmajai daļai īsti nepiekrītu, bet par otro nolēmu pārliecināties klātienē. Piedalījos vienā (aprīļa) Liepājas domes Izglītības komisijas sēdē, un grasījos doties arī uz nākamo – maijā, taču, apskatot sēdes darba kārtību, sapratu, ka aina būs tā pati, kas iepriekš.

Aprīlī Izglītības komisijas darba kārtībā bija 11 jautājumi, no kuriem tikai viens – "Par Liepājas pilsētas izglītības projektu konkursa rezultātiem" – raisīja interesi, un arī tikai tāpēc, ka konkursa rezultāti vēl nebija publiskoti, un man kā žurnālistei bija iespēja uzzināt tos ātrāk, nekā citiem. Taču komisijas locekļus arī šis jautājums ne īpaši saistīja, jo viss jau bija izlemts Izglītības pārvaldē, kur projektus vērtēja speciāli izveidota komisija. Izglītības komisijas deputātiem bija gods formāli apstiprināt projektu konkursa komisijas lēmumu.

Seši sēdes darba kārtības jautājumi bija saistīti ar ārpuskārtas vietas piešķiršanu bērnudārzos. Arī te viss bija jau izlemts iepriekš, no Izglītības komisijas locekļiem tika prasīts tikai formāls apstiprinājums. Tieši tāpat kā pārējos četros darba kārtības jautājumos, kas attiecās uz licences piešķiršanu dažādām neformālām nodarbībām ārpus skolu un bērnudārzu oficiālajām programmām.

Martā komisija apstiprināja ārpuskārtas vietas piešķiršanu bērnudārzos pieciem bērniem un licences piešķiršanu diviem komersantiem. Janvārī mainījās tikai proporcija – ārpuskārtas vieta vienam bērnam, bet licences – septiņiem prasītājiem, februārī – ārpuskārtas vieta trim bērniem, licences – sešiem. Februārī gan ir bijis vēl viens darba kārtības jautājumiem bez ierastajiem – "Par 2018.gada izglītības projektu konkursa prioritātēm". Ziņotāja visos gadījumos ir pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, un komisijas locekļiem tikai atliek pacelt roku.

Tomēr, kā aprīlī piedaloties sēdē pārliecinājos, šāda situācija neapmierina vismaz vienu komisijas locekli. Pāvels Jurs, kurš pirmo reizi piedalās pašvaldības komisijas darbā, bija neizpratnē, kāpēc tajā netiek diskutēts, piemēram, par tobrīd aktuālo tēmu – internātpamatskolas pievienošanu 8.vidusskolai vai izglītības kvalitātes kritērijiem, un to pauda arī skaļi. Viņaprāt, tieši šādiem, būtiskiem izglītības jomas jautājumiem, nevis "ķeksīšu" jautājumiem vajadzētu būt komisijas darba kārtībā.

"Izglītības komisijai vajadzētu būt diskusiju vietai, domnīcai, uz kuru aicina nozares profesionāļus no sabiedrības vidus, kas var palīdzēt deputātiem pieņemt svarīgus lēmumus. Tai vajadzētu būt vietai, kur diskutēt, domāt par būtiskiem izglītības procesiem vai jautājumiem! Bet darba kārtībā nav neviena šāda jautājuma," irliepaja.lv sacīja Jurs.

Likuma "Par pašvaldībām’’ 61.pants nosaka, ka: "Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai dome no domes deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas".

Var, bet varbūt nevajag, ja reiz komisijas (vismaz Izglītības komisijas) uzdevumi ir tik pieticīgi. Ietaupīsies komisijas locekļu laiks un pašvaldības nauda.

Bet varbūt Liepājas domē pārāk burtiski saprot šī paša likuma 22. pantu, kurā teikts, ka "Domes darbs notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās".