Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers pauž savu viedokli par notiekošo „Liepājas metalurgā” un aicina kā strādniekus, tā pašvaldību un valdību nebūt vienaldzīgiem un rīkoties.

Bīskaps norāda, ka Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē pastāvīgi aizlūgumos tiek pieminētas divas visai Liepājai nozīmīgas problēmas: Sv.Trīsvienības katedrāles atjaunošanas darbi un „Liepājas metalurga” smagās problēmas.

„Kamēr ar pateicību Dievam mēs varam priecāties un redzēt kā katedrāles atjaunošana ir uzsākusies un sekmīgi norit, tikmēr pieminot „Liepājas metalurga” vārdu mūs pārņem dziļas skumjas – tā vien šķiet, ka šī Dieva dāvana, kas liepājniekiem daudzu desmitu gadu garumā devusi daudz svētību, aizvien vairāk sabrūk un tuvojas neatgriezeniskām beigām,” teikts bīskapa vētījumā.

„Šobrīd, vērojot situāciju, šķiet, ka strādnieki, kuru ģimenes šī problēma skar vissmagāk, ir pilnīgi paralizēti. Tie uz „Liepājas metalurga” bojā eju skatās kā uz dabas katastrofu, kurai pretoties nav iespējams. Tā vien izskatās, ka strādnieki ir neorganizēti un iebaidīti,” raksta Brūvers.

Bīskaps norāda – rodas iespaids, ka „Liepājas metalurgs” ir „vienas sezonas SIA” un pilnīgi tiek ignorēts, ka „tas ir uzņēmums ar būtisku nozīmi Latvijas un īpaši Liepājas saimniecībā, ka tas ir uzņēmums ar slavenu vēsturi, uzņēmums, ar kuru lepojušās vairākas paaudzes Liepājā, uzņēmums, kas bijis par svētību daudzu gadu garumā un devis darbu tūkstošiem liepājnieku”.

Brūvers uzskata, ka tāpēc pašvaldībai un valdībai „būtu jāiestājas un ar visiem spēkiem jācīnās, lai šī Dieva dāvana netiek sapostīta, bet izskatās, ka šīs struktūras lielo problēmu priekšā ir vājas un neapņēmīgas”.

Bīskaps arī nosoda akcionāru rīcību, nobēdzinot miljonus: „Tā nerīkojas uzņēmēji ar goda prātu un atbildības sajūtu! Tā vietā, lai darītu visu iespējamo, lai glābtu savu uzņēmumu, lai nodrošinātu algas tiem, kas godprātīgi strādājuši, kas ir cerējuši uz solīto algu, šī strādnieku nestā peļņa tiek nobēdzināta un slēpta ofšoros personīgajam labumam.”

Bīskaps brīnās par rūpnīcas strādnieku vienaldzīgo attieksmi pret notiekošo:„Esmu pārliecināts, ka vācu, franču, arī britu strādnieki jau sen būtu uz ielām, lai cīnītos par savām tiesībām, bet acīmredzot, mūsu strādnieki ir tādi, kas savā labā neko panākt nespēj.”

Brūvers secina: „Valsts amatpersonu nespēja aizsargāt tautas intereses tikai veicina neuzticību un nedrošības sajūtu.”