Laikraksta "Kurzemes Vārds" korespondente Nora Driķe sacēlusi brēku par to, ka Liepāja "pirmo reizi [..] ierindota starp nabadzīgākajām pašvaldībām valstī". Vai tiešām pirmo?

Korespondente savai atklāsmei laikraksta pirmdienas, 2.marta, numurā likusi virsrakstu "Kauns dzīvot nabadzīgā pilsētā". Nav jau nekāds gods, tik tiešām, bet domāju, ka lielāks kauns ir interpretēt faktus un "pūderēt smadzenes" lasītājiem, stāstot, ka Liepāja bedres dibenu sasniegusi tikai tagad, turklāt tas noticis pirmo reizi.

Portāls irliepaja.lv pastāv tikai nepilnus trīsarpus gadus, taču diemžēl ik rudeni kopš 2011.gada nācies atkal un atkal rakstīt par to, ka Liepāja deviņu Latvijas lielāko pilsētu vidū ir viena no četrām nabadzīgākajām. Ja Liepāja dotāciju nesaņems, tā nonāks "neiespējamā finansiālā situācijā", 2011.gadā aģentūrai BNS izteicies Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis (Jaunsleinis: Arī Liepājai nākamgad vajadzīga papildus dotācija).

Par to pašu rakstījām arī 2012.gadā (Liepājai kā nabadzīgai pašvaldībai valdība piešķir miljonu), 2013.gadā (Ameriks: Neiedomājami, kā Liepāja nokļuvusi "nabagos") un 2014.gadā (Liepāju no izlīdzināšanas fonda dotēs ar 2,15 miljoniem eiro).

Arī domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos, Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs portālam apstiprināja, ka Liepāja jau kopš 2012.gada ir nabadzes statusā, un valdība pilsētu dotēs jau ceturto gadu. Tiesa, līdz šim dotācijas gan netika piešķirtas likuma "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" kārtībā, bet, Fricberga vārdiem runājot, kā Finanšu ministrijas "labās gribas" izpausme.

Taču vai tas maina lietas būtību? Nē, jo starp nabadzīgākajām pilsētām valstī Liepāja ir bijusi jau gadiem! Nāk prātā klasiskais citāts no Šekspīra "Romeo un Džuljetas": "Kas gan ir vārds? Vai roze nesmaržos jebkurā citā vārdā nosaukta? Ja Romeo vairs nesauks Romeo, Viņš savā pilnībā būs tikpat labs." Ja Liepājai piešķirto dotāciju, par kuru lasāms ministrijas mājaslapas sadaļā "Pašvaldību finanšu izlīdzināšana" (sk. šeit), nosauc citā vārdā, tā tik un tā ir dotācija vienai no nabadzīgākajām pilsētām valstī!

Starp citu, par Liepājas grūtdienītes likteni jau pirms vairākiem gadiem izteicies pats Liepājas mērs Uldis Sesks. Atbildes vēstulē Aldim Mežvidam viņš 2011.gadā raksta: "Tādejādi Liepājas pilsētas domes ieskatā šādas būvniecības ieceres akceptēšana [..] dos ieguldījumu Liepājas ekonomikas attīstībā, kas uz šo brīdi ir ievērojami zema." Šajā vēstulē Uldis Sesks arī atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem "Par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām", no kuriem redzams, ka Liepājas attīstības līmeņa indekss pēc 2011.gada datiem, ir -1,222, kas to ierindo pirmspēdējā vietā deviņu Latvijas republikānisko pilsētu vidū!

Vai tikai patiesais Noras Driķes pēkšņās atklāsmes iemesls nav tas, ka pašvaldību vēlēšanas vēl aiz kalniem, tāpēc valdošajai koalīcijai lojālā un pozitīvismu pastāvīgi propagandējošā medija korespondentei atļauta šāda ķecerīga intermēdija?

Kas zina, varbūt līdz nākamajām vēlēšanām izdosies ko saglābt jau gadiem lejupslīdošajos Liepājas ekonomiskajos rādītājos, un laikrakstam atkal būs iemesls īstajā brīdī cildināt pilsētas vienīgo ideālo politisko spēku un tās viedos līderus? Tas nekas, ka tie būs tie paši, kuru valdīšanas laikā Liepāja ir tik dziļi iebraukusi "bedrē", ka ar vienu nākamo pašvaldības sasaukumu diez vai pietiks, lai no tās izkārpītos.