Savulaik, kad projektēja koncertdārzu "Pūt, vējiņi!",  izturējās ar pietāti pret tur augošajiem kokiem, un estrāde 80-jos gados iekļāvas Jūrmalas parka ainavā.

Līdz 90-tajos tur sabūvēja bruģakmeņa žogus/mūrus un dažādas citas tur neiederīgas instalācijas. Tomēr parkam raksturīgie koku stādījumi palika.

Tāpēc koncertdārza iekļaušana kopējā parka teritorijā, saplūdināšana ar to, žogu nojaukšana, ir apsveicama un atbalstāma. Šķiet, viss ir labi ar "Pūt, vējiņi!" pārbūves projekta uzdevumu? Nē, nav labi. Nav labi ar nepārdomāto un nepamatoto koku likvidēšanas politiku!

Pirmkārt "Pūt, vējiņi!" atrodas Jūrmalas parkā, ir daļa no parka. Jūrmalas parks pēc plānojuma, struktūras , ainaviskās vērtības un sugu daudzveidības ir unikāls veidojums un tāds ir jāsaglabā. Un estrāde ir parka daļa, tā elements. Tāpēc tur nevar būvēt un zāģēt ārā kas ienāk prātā!

Estrādes pārbūvei jāpielāgojas tur esošajiem kokiem, jārēķinās ar to eksistenci, kā tas notiek citviet pasaulē. Jāiekļaujas parka esošajā struktūrā. Un te jāpiebremzē arhitektu vīzija, redzējums,– koncertestrādei jābūt iekļautai kokos; var izzāģēt tos, kas tieši traucē būvniecību,– tādu nav daudz!  Tie ir koki otrajā rindā Tenisa kortu pusē.

Otrkārt. Jā, "Pūt, vējiņi!" atsevišķās vietās koki ir jāizretina, piemēram kļavu ir par daudz Jāizretina divas kļavu audzes, izzāģējot atsevišķus kokus. Var strīdēties, kur jālikvidē, cik un kāda izmēra koki.

Treškārt. Tas jādara arī tādēļ, lai likvidētu amatpersonu presē izskanējušos saukļus, ka "Pūt, vējiņi!" ir drūmi, tumši, kokiem aizauguši, noēnoti un tā joprojām. Tai vietā, lai ticētu šādiem saukļiem,– vienkārši jāaiziet uz dārzu un pašiem jāpaskatās! "Pūt, vējiņi!" tādi nav!                                                       

Koki novietoti gar koncertdārza malām, perifērijā. Koku esamība rada klausītājiem patīkamu mikroklimatu, pasargā no saules svelmes koncerta laikā Šādi saukļi tika palaisti ar nolūku, lai cilvēki vieglāk pieņemtu dārza izciršanu.

Ceturtkārt. Ja grib saglabāt valriekstu, tad jāatstāj (un ne tikai tāpēc) turpat augošās divas resnākas liepas (liepas ir kādas četras tajā audzē, tās ir vienīgās liepas dārza teritorijā! Tām blakus augošā parastā goba pieskaitīta liepām!), lai nesamazinātu sugu skaitu estrādes teritorijā. Citādi tur saglabāsies zirgkastaņu aleja pieci koki vienā rinda pie tenisa kortiem, viena papele (valsts nozīmes dižkoks), daži bērzi un trīs parastās priedes! Bēdīgi.

Starp citu, neatradu dārzā divus vilkābeļu krūmus un divus parastos pīlādžus, bet gan kokveida karaganu (krūms bez numura!) zirgkastaņu rindā!  Arī Kaukāza plūmes ir tikai divi resni (tātad veci) krūmi  pie žoga.

Piektkārt. Nav jālikvidē liela daļa no skaistiem, attālāk augošiem, izciliem bērziem estrādes dārza labajā pusē pie peldiestādes  Šāda izmērā bērzi Liepājā nekur nav. Un tātad jāiznīcina?

Šo koku iznīcināšanai izdomātas visādas kaites – koku puve, slīpums, sakņu redzamība, koku mazvērtīgums, bīstamība un tā joprojām! Visas "kaites" konstatētas vizuāli, un nepārliecina. Tāpēc Būvvaldes speciālistiem jāpieaicina ne tikai zinošs ainavu arhitekts, kas izvērtēs tur ciršanai paredzētos kokus, bet arī otrs speciālists, kas var noteikt koku slimību un tās bīstamību, izdarot urbumus kokā. Savulaik šādi urbumi tika veikti Rožu galerijas teritorijā augošajiem kokiem. Ja jau projekta izmaksas paredzētas viena miljona vērtībā, līdzekļiem jāatrodas.

Seškārt. Koncertdārzā aug 60 koku (saskaitījām), nevis 120! Ja grib izzāģēt 43, paliek 17 koku!

Ir jācenšas saglabāt abas iebetonētās (1,5 m augstumā!) Kanādas papeles, mēģinot tās atbrīvot no gūsta ar tehniski pieejamu metožu palīdzību! Jānoskaidro, jāpārliecinās, kur, kurā vietā meklējamas papeļu saknes,– vai tur  bijis paugurs, vai līdzena vieta. Tas ir atsevišķi veicams uzdevums koncertdārza pārveidotājiem. Vai arī papeļu saglabāšanas nolūkā jāizdara korekcijas pārbūves projektā!

Mēs, daži cilvēki, visu šo nedēļu katru dienu bijām "Pūt, vējiņi!" dārzā, pētījam/pierakstījām pie kokiem piespraustos ciparus, lai vēlāk  noskaidrotu iemeslu, kāpēc tieši šis koks jāzāģē nost! Vakar dārzu apmeklēja 3 rīdzinieces, kas šausminājās, ka grib iznīcināt tik lielus un tādu izmēru sasniegušus kokus!

Mums radās šaubas par "LK eksperti" sniegto datu ticamību!  Kāpēc iespaidīga izmēra ainaviski bērzi, kas aug  60 m attālumā no pārbūvējamās estrādes, pēkšņi ir jālikvidē? 100 gadus tā auguši, un pēkšņi bīstami? Kas vainas ainaviskajiem kokiem, kas kļuvuši par mazvērtīgiem? Tiem esot piemetusies trupe, virsējās saknes redzamas, koks neaug taisni!

Kā interesēs arboriste Laura Mazule strādā?