Piedāvājam arhitekta un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja Gundara Vērpes jau 2011.gadā izteikto, bet toreiz nepublicēto skarbo vērtējumu "Lielā dzintara" projektam.

Tajā Vērpe skaidroja, pie kādas projektēšanas darbu secības un pasūtītāja attiecībām ar arhitektu tik dārgas kļūdas "Lielajā dzintarā" nebūtu pieļautas. Viņš arī rosināja Liepājas vadību atzīt neveiksmi, attiesāt līdz tam izšķērdēto finansējumu un sākt koncertzāles projektu no jauna.

Pieņemt tik drosmīgu lēmumu pašvaldība nebija gatava.

Daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" tehniskais projekts, ko izstrādāja "Giencke&Company" arhitekta Folkera Gīnkes vadībā, tika iesniegts Liepājas domē 2010.gada 13.decembrī ar papildinājumiem 2011.gada 31.janvārī projekta ekspertīzes veikšanai.

"Lielais dzintars" būvprojektēšanas darbi tobrīd izmaksāja 3 032 724,80 latu/4 315 178,63 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Tehniskā projekta izstrāde tika finansēta no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Saskaņā ar noslēgto līgumu par projektēšanu laikā līdz 2011.gada augustam jau bija samaksāti 2,73 miljoni latu/3,88 miljoni eiro bez PVN, tajā skaitā no valsts — 2,6 miljoni/3,7 miljoni. Ēkas kopējā platība — aptuveni 14 000 kvadrātmetru. Būvniecībai atvēlētā tāme — 19,4 miljoni latu/27,6 miljoni eiro, neskaitot PVN.

Tehniskais projekts, kas izmaksā 15.6 procentus no plānotās būvizmaksas, saņēmis būvekspertīzes slēdzienu: "5.3.5. Jāņem vērā Būvniecības likumā noteiktais: "būve projektējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu stiprību un stabilitāti, drošību lietošanā, higiēnu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi, energoefektivitāti. Kopumā vērtējot projektu, redzams, ka, izņemot būvapjoma izteiksmīgo arhitektonisko tēlu, visi pārējie aspekti risināti nepietiekoši."

Ekspertīze tika pabeigta 2011.gada martā. Līdz augustam labojumi vai pārstrāde pasūtītājam nebija iesniegti.

Vienkāršota projektēšanas darbu secība
Projektēšanas darbi tiek sadalīti kārtās vai etapos.

Katrā valstī, katram birojam, katram arhitektam ir cita pieeja un etapu klasifikācija un detalizācija, bet secība saglabājas viena. Vispirms izstrādā projekta ieceri vai metu — arhitektu un pasūtītāju domu lidojumā top ēkas arhitektūras koncepcija. Pasūtītājs izvēlas uzturēšanas un peļņas pamatmodeli.

Skiču projekta etapā rada ēkas tēlu un plānojumus, precīzi nosakot kvadratūru un kubatūru, ietverot būtiskākās likumdošanas prasības, piemēram, piedāvā aptuvenu evakuācijas stratēģiju. Šajā etapā izskata arī topošās ēkas būvizmaksu variācijas, salīdzinot dažādus dizaina un tehniskos risinājumus. Ir ļoti svarīgi saprast viscaur stiklotas "Lielais dzintars" ēkas uzturēšanas izmaksas vai jāmeklē energoefektīvāks risinājums, saglabājot arhitekta ieceri, kas ietver pasūtītāja uzdevumu.

Etapā, ko sauc par izvērsto vai detalizēto skiču projektu un uz kura pamata var veikt tehniskā projekta izstrādi, būvkonstruktors sniedz aptuvenus aprēķinus ēkas konstrukcijām, risina apkures, ventilācijas un citu inženierkomunikāciju izvietojumu. Koriģē arhitektūras sadaļu atbilstoši rastajam ēkas inženiertehniskajam pamatojumam, arvien saglabājot iecerēto koptēlu.

Arī tehnisko projektu dala etapos, precīzējot ēkas arhitektonisko tēlu, funkcionālo plānojumu un dizaina priekšlikumus. Lai veiktu detalizēti aprēķinātus risinājumus, darba uzdevumu saņem inženieri. Tas ir pirmais solis uz tehnisko atrisinājumu — ļoti nopietns dokuments, saskaņā ar kuru sāk apmaksāt ietilpīgāko projektēšanas darbu sadaļu. Inženierkomunikāciju projektēšanas laikā arhitekti sadarbojas ar inženieriem, savietojot ēkas stāvu plānus, lai sakristu gan arhitektoniskie, gan funkcionālie, gan konstruktīvie risinājumi. Šajā etapā pārpratumi, likumdošanas nezināšana un funkcionālo zonējumu putra nav pieļaujami.

Visbeidzot, kad arhitekti un inženieri ir savstarpēji vienojušies, var veikt projektu specifikācijas un detaļzīmējumus, precīzi izstrādāt tāmi. Projektētāji bieži grēko, iesniedzot pasūtītājiem un būvvaldēs projektu bez tiem, bet vienmēr var papildināt. Ja projektētājs vienojas ar pasūtītāju, detaļzīmējumus var veikt būvniecības autoruzraudzības laikā.

Pirms tehniskā projekta nodošanas pasūtītājam veic visu tā sadaļu būvekspertīzi. Uzskatu, ka ekspertīze ir projektēšanas darbu sadaļa, kas tikai papildina projekta risinājumu kvalitāti, jo projektētājiem ir iespēja izlabot nepamanītas kļūdas. Papildinājumiem vai likumdošanas aspektu koriģēšanai, nevis pilnīgai projekta pārstrādei atvēl dažas nedēļas — nekādā gadījumā mēnēšus vai pusgadu.  

Ir dažādas pieejas — gan savietota trīsdimensiju projektēšana, gan projektēšana divās dimensijās, nepārtraukti savstarpēji saskaņojot risinājumus. Katrs birojs izvēlas savu darba stilu, metodes, secību, taču pēc izstrādātā tehniskā projekta jāvar uzbūvēt ēku. Ļoti bieži projektēšanas gaitā maina, papildina vai samazina darba uzdevumu. Arhitektam jāvar izvērtēt papildus darbu apjoms un to ietekme uz jau padarīto.

Kādēļ nepieciešams projektu dalīt etapos? Projektēšanas pašizmaksas ir lielas, jo jāapmaksā darba stundas cilvēku kolektīvam. Jo vairāk korekciju un labojumu, jo dārgāk. Pats būtiskākais — projektā jābūt kārtībai, lai varētu savienot daudzu cilvēku idejas, pūles, tehniskos un likumdošanas  risinājumus. Ja strādā loģiski, secīgi un funkcionāli pamatoti, problēmas var rasties tikai specifiskās niansēs, bet ne pamatrisinājumos. Pasūtītājam jābūt skaidram priekšstatam par veiktajiem darbiem, lai katrā etapā aktīvi piedalītos, nodrošinot savu ieceru īstenošanu. Minētie darbi tiek apmaksāti secīgi, kad pasūtītāja pārstāvji izskatījuši risinājumus. Pasūtītājs nav atbildīgs par projekta likumdošanas, tehniskajiem un funkcionālajiem aspektiem. Fabrikantam, ārstam, skolotājam, deputātam, sportistam, mūziķim nav jāorientējas būvprocesa niansēs, tādēļ pasūtītājs algo būvspeciālistus, kas seko līdzi projektēšanas un būvniecības darbiem. Pretējā gadījumā notiek maldināšana. Pasutītājs ir atbildīgs, lai uzbūvētā ēka racionāli kalpotu izvirzītajam mērķim, tādēļ intensīvi jāpiedalās projektēšanas procesā. Augšminētā projektēšanas darbu loģiskā secība pie "Lielā dzintara" nav ievērota, tādēļ arī pēkšņi izrādījās neatrisināti ugunsdrošības, vides pieejamības, plānojuma risinājumi, telpu augstumi, atbilstība būvnormatīviem un projektēšanas uzdevumam. 

Gandrīz arhitektūras studenta mācību projekts
Par 2,73 miljoniem latu/3,88 miljoniem eiro Liepājas pilsētas dome nopirka tikai skiču projektu! Ekspertīzei iesniegtais "Lielā dzintara" projekts bija makulatūra. Projekts bija pārstrādājams pilnīgi no jauna. Uzskaitītās kļūdas vairāk atgādināja arhitektūras studenta melnrakstu un mācību procesu, nevis profesionāla arhitektu biroja darbu. Nav bijusi loģiska un konstruktīva sadarbība arhitektiem ar pasūtītāju, kas intensīvi seko līdzi plānojuma izstrādei un kopā izstrādā koncertzāles apsaimniekošanas modeli. Jo — kā varēja notikt, ka nebija atrisināti ne koncertzāles transformēšanas iespēja, ne mūzikas instrumentu pārvietošana, ne kafejnīcas apgāde un atkritumu izvešana, ne dabiskā apgaismojuma nodrošinājums, nedz ēkas tehniskā apkalpe?

Kad "Lielā dzintara" programmu papildināja ar mūzikas skolu, projektētāji netika galā ar darba uzdevuma izmaiņu. Mācību klases izmētātas pa vairākiem stāviem, veidojot nepārskatāmu un apgrūtinātu skolas darbību. Ēkas lietotāju būs grūti nomierināt ar paskaidrojumu, ka projektētājs ir zvaigžņu arhitekts no Austrijas, un pilsētas dome ļāvusi veikt arhitektūras eksperimentu nākotnes vārdā. Ja spiež kurpes, tās izsviež, un nopērk jaunas. Projektēšanas praksē ir pamatoti, ja pasūtītāji papildina būvniecības ieceres, arhitektam maksājot par to, lai viņš spētu profesionāli reaģēt uz izmaiņām.

2011.gadā minētie piemēri no projekta kļūdu un pārpratumu virknējuma:
•Koncertzālē ir problēmas ar mūzikas instrumentu pārvietošanu. Mūzikas skolas flīģeļu klasēs iespējams ievietot instrumentus, tos sagāžot, bet ir šaubas, vai tas pieļaujams.
•Koncertzāles transformējamība ir apšaubāma, jo nav paredzētas noliktavas krēsliem un tehniskajam aprīkojumam. Ir kravas lifts, bet nav kur to tālāk novietot.
•Slīpās fasādes var apkalpot, ja personāls pārvietojas rāpus pa dubulto fasāžu apkalpes laipām.
•Viscaur stiklotajā ēkā paredzēta piespiedu ventilācija un kondicionēšana bez dabiskas vēdināšanas iespējām. Mūzikas skolas mācību klasēs, mūziķu ģērbtuvēs un kabinetos ar minimālo LBN pieļaujamo griestu augstumu 2.7 metri, gaiteņos ar pieļaujamo griestu augstumu 2.2 metri darbosies ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas ar pilnu jaudu, kas nozīmē patstāvīgu caurvēju vai gaisa plūsmu, kas rada risku apaukstēties. Zemos griestus var viegli aizsniegt, tas rada risku ugunsdrošības trauksmes un sprinkleru sistēmu un gaismekļu bojāšanai, sevišķi skolas gaiteņos.

2011.gadā Liepājas domei uzdotie jautājumi:  
•Kas garantē, ka Liepājas dome saņems profesionālu darbu, ja "Giencke & Company" uz ekspertīzi iesniedza nederīgu projektu, kas pilnībā japārstrādā?
•Kādēļ pārstrādes darbu turpina ar projektēšanas un tās uzraudzības firmām, kas klaji NAV spējīgas veikt doto uzdevumu?
•Vai uzraugi tehniskā projekta izstrādes gaitā sadarbojās ar arhitektiem, bija/ir informēti par risinājumiem?
•Kamdēļ uzraugi, ja nespēj novērst nepilnības līdz projekta nodošanai ekspertīzei un atbalsta projektēšanas darbu apmaksu 90 procentos?
•Kāds ir ekonomisks pamatojums vienlaidus stiklotai ēkai?
•Ja topošajā koncertzālē un mūzikas skolā ieprojektēts riska faktors ar mūziķu un bērnu veselības apdraudējumu dēļ gaisa plūsmām mūziķu ģerbtuvēs un klasēs, gaiteņos, tātad — atceltām izrādēm un nodarbībām, kādēļ jāprojektē daudzfunkcionāls centrs?
•Kādēļ nodokļu maksātājs nedrīkst redzēt projektu un tā izstrādes gaitu, kas tiek finansēti no valsts un pašvaldības līdzekļiem? Koncertzāle nav valsts drošības vai aizsardzības objekts! Loģiski būtu, ka pārskatāmi nebūtu tikai ēkas signalizācijas un drošības sistēmu plāni.

Raksts Indras Ķempes redakcijā publicēts ar autora atļauju. Tā sagatavošana 2011.gada augustā nevainagojās ar publikāciju. Ir tikai 2011.gada maija ieraksts arhitektūras portāla A4D blogā, kur pārmetumi pagriezti skatā uz profesionāļiem.